trešdiena, 2011. gada 31. augusts

M. Vecvagars. Latvijas vēstures antīkie un bizantiskie avoti

3. papildinātais izdevums.
Apgāds MSV, 2011 (PDF eBook)
91 lpp.
Pasūtīšana pdf formātā: apgadsmsv@inbox.lv



Grāmatas saturs:

Saturs
Ievadvārdi
1. Klaudijs Ptolemajs
Geographia 2,11,16 ar tulkojumu (tulk. M.V.)
Geographia 3,5,1-16
Geographia 3,5,1 un 3,5,7-10 (tulk. A. Spekke)
2. Sicīlijas (Sikelijas) Diodors
Bibliotheca historica 5,22,5-23,2
Bibliotheca historica 5,22,5-23,2 (tulk. A. Spekke)
3. Plīnijs (vecākais)
Historia naturalis 4,94-97
Historia naturalis 4,94-97 (tulk. A. Spekke)
Historia naturalis 37,35-36. 42-46. 50
Historia naturalis 37,35-36. 42-46. 50 (tulk. A. Spekke)
4. Kornēlijs Tacits
De origine et situ Germanorum
Ģermānija 45 (tulk. J. Endzelīns)
Germānija un Svēvija 45 (tulk. K. Biezbārdis)
Ģermanija 1; 2; 45-46 (tulk. A. Spekke)
О происхождении германцев 45
5. Laskaris Kanans
[Ceļojuma piezīmes]
А.А. Васильев, Ласкарь Канан, византийский..
6. Lāonīks Halkokondils
Historiarum demonstrationes 1,120,25-125,19
7. Idrīsī materiāli J. Misiņa bibliotēkā
Ein Abschnitt aus dem arabischen Geographen Idrisi



Ievadvārdi:

Kādas sarunas laikā ar Juri Prikuli, pēdējais, izklāstījis kādas konferences iespaidus, izteica ierosu pameklēt bizantiskā laika literatūrā kādas ziņas par Baltijas reģionu. Nebūdams nedz attiecīgās jomas speciālists, nedz zinātnieks (ar atbilstošu materiāli nodrošinātu projektu un.. dzīvi), bet drīzāk gan no vispārības pacilāti naskotā pareizā ceļa noklīdusi atbira, savu pieticīgo iespēju un atalgojuma robežās nu jau otro reizi (pēc materiāliem par E. Kurcu) vērsu skatu uz dienvidaustrumiem. Austrumos mani pārsteidza nebūt ne austrumi, bet – kā jau ik dienu – paši latvieši! Austrumos es neiespēju rast atbildi, kāpēc man tur vispār būtu jāatrodas, kādēļ man būtu jādara tas, ko es patlaban daru, kālabad nevienam līdz šim nav ienākusi, kā mēdz sacīt, prātā doma apkopot vienkopus izdevumā tos senos (antīkos, bizantiskos, arābu, skandināvu, senkrievu u.c.) tekstus, kuros vismaz hipotētiski varētu būt pieminēta Baltija? Tā tomēr ir puspatiesība. Austrumos es atklāju, ka problēma nebūt nav bijusi tik bezcerīga un bezkrāsaina, kā nule esmu to uzrādījis. Ir bijuši daži interesenti, kā, piem., bibliotekāra ideāla cienīgais N. Bušs (vismaz Laskara Kanana un Idrīsī sakarā), pēcāk arī A. Spekke un vēl kāds īpats interesents, kas atstājis savas klātbūtnes neapstrīdamu apliecinājumu – tukšumu ikvienā sevis apzinātā vietā (iemesls, kas licis man pārpublicēt Tērbatā klajā laisto Idrīsī ģeografiskā darba fragmenta tulkojumu vācu valodā). Austrumi patiešām izrādījās esam smalka un delikāta lieta.
A. Spekke kādā no saviem darbiem ir izteicies, ka, lai cik daudz šajā jomā ir bijis pētījumu, iznākumā katram esot savs rezultāts. Tas tiesa, tikai ar to izšķirību, ka šie pētījumi nav latviešu valodā un var rasties ieskats, ka uz latviešiem pašiem tie nebūt neattiecas. Tādēļ šo lasītājiem piedāvāto darbu:
  1. nevajadzētu uzskatīt par detaļās skrupulozi izstrādātu un reizi par visām reizēm jau pabeigtu monumentu; tam drīzāk varētu būt aizsākuma ierosas un sagataves raksturs; 
  2. piedevām šo darbu neklātos ieturēt par kāda īpaša pētījuma rezultātu; šajā jomā, kā liekas, nāktos visupirms sagatavot to, ko pētīt, t.i., veikt attiecīgo tekstu ediciju un izdošanu; 
  3. un pēdīgi šo materiālu kopumu nevarētu arī uzskatīt par piedienīgu vietu ikvienam mītam vai baumai ģeografijā, lai gan mīti un baumas šajā sfērā dažreiz izrādās esam ar zināmu nosacītības piedevu (piem., ‘zelta aunādu’ tajā vietā, kuru kādreiz sauca par Kolhidu, lieto vēl šobaltdien). 
Tomēr arī šāds lietu stāvoklis ļauj izteikt kādu pārbaudāmu pieņēmumu, proti: A. Spekkes visnotaļ pamatotajam un arheoloģiskajos dotumos visumā viegli uzrādāmajam ‘dzintara ceļam’ (kuru izdibināt varbūt aizsāka Strabona bārtais Pitejs) varētu būt hipotētisks līdzbiedrs – atradumos pieticīgākais un ar Ptolemaja vārdu saistītais ‘karbonu ceļš’ – ceļš, pa kuru kokogles tika nogādātas uz kādiem metāla apstrādes centriem, ja vien šādas iedomas un varbūtību varētu apstiprināt arī ar kādiem drošticamiem materiāliem atklājumiem vai eksperimentāliem tā iespējamības apliecinājumiem.
Norādījumus par iespējamām kļūdām vai nepieciešamajiem labojumiem uzklausīšu ar pateicību, tik vien piebildīšu, ka gadus 12, vienpersoniski pildot gan autora un sastādītāja, gan izdevniecības redakcijas daudzfunkciju lomu, turklāt ilgus gadus gūdams veselas minimālās darbalgas atspaidu un priekšrocības, esmu gan centies apgūt vairākas mākas, vienīgi prasmīga korektora iemaņas un spējas ir palikušas tālas un nesasniedzamas. Savukārt norādes uz kļūdām, kas ir tieši saistītas ar kādiem finansējuma jautājumiem, es uzskatīšu par nepareizi adresētām. Šajā darba izdevumā veikti daži labojumi un papildinājumi.
Papildliteratūra:
  1. Blomqvist Jerker. “The Geography of the Baltic as Seen by the Greeks – from Claudius Ptolemy to Laskaris Kananos,” Hellēņu dimensija Eiropai: Rīgas 1. starptautiskās hellēnistikas konferences “Hellēņu pasaule un mēs” materiāli. [Rīga:] Zinātne [2003], 86-97. 
  2. Kļaviņš K. “Senbalti Tacita un Ptolemēja darbos,” Universitas 68 (1992) 35-37. 
  3. Linkomies E. “Seno romiešu un grieķu sakari ar Baltijas tautām,” Sējējs 1 (1937) 131-134. 
  4. Spekke A. “Senas ģeografiskas leģendas par Baltijas jūras zemēm,” Senatne un Māksla 1 (1938) 86-94. 
  5. Spekke A. The Ancient Amber Routes and the Geographical Discovery of the Eastern Baltic. Stockholm: M. Goppers (Zelta Ābele), 1961 (tālāk ir dotas atsauces arī uz grāmatas izdevumu latviešu valodā) u.c. 
Paldies Jānim Krēsliņam (Stokholma, Zviedrijas Nacionālā bibliotēka).
Grāmatas izdošanu t.s. pdf formātā ir veicinājusi iepriekšējā izdevuma izpārdošana.

svētdiena, 2011. gada 14. augusts

M. Vecvagars. Pētera Ķiķaukas ‘Sapfo’



Grāmata iznākusi 2015. gadā
Apgāds MSV, 2015 (PDF eBook)
226 lpp.
Pasūtīšana pdf formātā: apgadsmsv@inbox.lv



Grāmatas saturs:

Saīsinājumi
Priekšvārds
Sapfo
  Sapfo jaunība Mitilēnē
Sapfo trimda
Sapfo un viņas draudzenes
Sapfo reputācija
Sapfo savā mājā
Sapfo lūgsna Afrodītei
Grieķi Ēģiptē
Sapfo un septiņi gudrie
Citi Sapfo dzejoļi
Sapfo un Faons
Sapfo reputācija un vērtējums laika tecējumā
Rokraksts un atpratne
Ievadvārdu vietā
Sākotnējie iestatījumi
Dažas rokraksta Ipatnības
Kā vērtēt?
Kas ir ‘pēcdarbs’?
Personvārdu indekss

Priekšvārds:

Vairāki sendienu rakstnieki, starp tiem arī Plūtarhs,1 zūdās par laiku, kas savā ritumā satumsina un aizmiglo lietas, slēpjot tās cilvēku skatam, bet izveidojusies šķietamā plaisa cilvēku atmiņā tiekot jo naski aizpildīta ar paticamiem pieņēmumiem un izdomas augļiem. Acīmredzot grūti būtu atrast tādu ļautiņu darbības jomu, uz kuru piesaukto atziņu pietiekami dibināti nevarētu attiecināt. Atmiņas iedaba ir gana pārsteidzoša: cilvēks var atcerēties kādu maznozīmīgu atgadījumu daudzu gadu garumā, bet tajā pašā laikā neatgādāties vakar notikušo. Un vēsturiskā atmiņa ir vēl jo īpatnējāka, jo vismaz kopš Hērodota laikiem atrodas gan rakstošā vārda ‘profesionāļu,’ gan arī ‘amatieru’ aprūpē. Sacītais attiecas arī uz t.d. desmito mūzu – Lesbas Sapfo, par kuru ‘latzemē’ laika ritumā gan nav izrādīta plašāka interese.2
Lai izdotu P. Ķiķaukas rokrakstu Sapfo, iecerēto darbu kopumā nācās krietni vien saīsināt: tajā nav iekļauta Ķiķaukas biografija (tās gan esmu rakstījis vairākkārt, turklāt tā ir ietverta arī vēl izdodamā sakopojumā Antīkā filozofija Latvijā), kā arī vairākas īpatas mazāk zināmas tādas kā alūzijas Ķiķaukas dzīves gājumā.3 No pēdējām nācās atteikties tieši laika trūkuma dēļ, kas būtu nepieciešams to detalizētākai pilnveidei, jo tieši laiks, kā arī pētnieciskā tematika ir tas, kas šodienas humanitāriķiem nemitīgi tiek laupīts ar t.s. valstiski nozīmīgu projektu piepalīdzību, lai savukārt izpildītu kāda anonīma izvirzītos aizsapratnes mērķus. Gribi atļauties retumis pieticīgi paēst, pakļaujies!
Darbā visu pirmām kārtām ir publicēts pats Ķiķaukas rokraksts Sapfo. Tā skaidrojumi un izpratnes varbūtības īsumā ir aplūkotas otrajā daļā. Lai nemaldinātu lasītāju, nākas ar reizi teikt, ka Ķiķauka ir atzīstams par esošā sacerējuma autoru tikai daļēji. Faktiski rokraksts Sapfo ir Artura Veigalla darba (Weigall, Arthur. Sappho of Lesbos: Her Life and Times. New York: Frederick A. Stokes Company, 1932; Ķiķauka ir lietojis tulkojumu franču valodā: Sappho de Lesbos. Sa vie et son époque. Traduction et avant-propos de Théo Varlet. Paris: Payot, 1951) fragmentārs tulkojums ar dažādveidīgiem Ķiķaukas iestarpinājumiem, Sapfo dzeju tulkojumiem latviešu valodā u.tml., runājot citiem vārdiem, tas varētu būt ‘pēcdarbs.’4
Grāmatā ir lietoti vispārpieņemti antīko autoru un viņu darbu apzīmējumi, kurus var atrast LSJ (attiecīgais resurss ir pieejams arī internetā: http://stephanus.tlg.uci.edu/lsj/01-authors_and_works.html) un OLD. Pie reizes atvainojos par iespējamām rakstības kļūdām (izņemot dažas ‘padomiskas’ rakstības noliegsmes), jo par kādu redaktoru vai korektoru es pat sapņot neesmu atļāvies.
Ierobežoto piekļuvi grāmatai šobaltdien ir diktējuši gan finansiāli, gan arī maskēti sociālpolitiski faktori.5 Lai nu kā, tomēr grāmatas ‘pdf ’ versija cerams būs lasāma Latvijas lielākajās bibliotēkās (LNB, J. Misiņa bibliotēkā, LUAB u.c.), kā arī pasūtāma ‘pdf’ datnes formātā: apgadsmsv@inbox.lv (http://apgadsmsv.blogspot.com/). 

Vēres:

Plu. Conv. sept. sap. 146 b: Ἦ που προϊὼν ὁ χρόνος, ὦ Νίκαρχε, πολὺ σκότος ἐπάξει τοῖς πράγμασι καὶ πᾶσαν ἀσάφειαν, εἰ νῦν ἐπὶ προσφάτοις οὕτω καὶ νεαροῖς λόγοι ψευδεῖς συντεθέντες ἔχουσι πίστιν.
Sk.: Vecvagars, M. “Sapfo vārds Latvijā,” Jaunās Grāmatas 10 (1989) 15. lpp.
Sk.: Vecvagars, M. “Pēteris Ķiķauka: Kukulītis un Sapfo,” Modernitātes veidošanās Latvijā filosofiskajā un ideju vēstures skatījumā: Personības un virzieni. R.: FSI, 2012, 173.-190. lpp. 
4 Neieviests, bet, kā liekas, ļoti nepieciešams termins tieši latvju grāmatniecībā. Par to sk. tālāk.
5 Mēs vēl neesam uzveikuši ‘padomiju’ paši sevī un nereti ziedojam pat zinātni, lai ideoloģiskā pieglaimībā, kā tas vairumā ierasts, saglabātu savu ‘krēslu.’ 



sestdiena, 2011. gada 6. augusts

M. Vecvagars. Kārļa Krūzas ‘klasiskās’ piezīmes: Fricis Bārda un Jānis Poruks

Apgāds MSV, 2011 (PDF eBook)
317 lpp.
Pasūtīšana pdf formātā: apgadsmsv@inbox.lv



Grāmatas saturs:


Ievadvārdi
Māris Vecvagars – Brīvklausītājs un docenta v.i. Fricis Bārda
Fricis Bārda – Mans dzīves gājums
[Par docenta v.i. piešķiršanu F. Bārdam Rīgas Tehniskajā augstskolā (dokuments)]
Kārlis Krūza – Zilā krēsla: Piezīmes par Frici Bārdu
A. B. – Fricis Bārda †
Māris Vecvagars – Poruka divas piesejas nerru namā
[Dažas J. Poruka atklātnes un vēstules]
[Atsevišķi J. Poruka dzejoļi atdzejojumā jaungrieķu valodā (tulk. J. Valavanidis Poruks)]
Jēkabs Poruks – [Jānis Poruks II] (rokraksta fragmenti)
Kārlis Krūza – Sapņu straumes: Piezīmes par Jāni Poruku
Personvārdu indekss

Ievadvārdi:

Kārļa Krūzas ‘klasisko’ piezīmju otrā daļā ir iekļauti K. Krūzas pieraksti par Frici Bārdu un Jāni Poruku.  ‘Fricis Bārda’ ir jau publicēts divās daļās Reliģiski-filozofiskos rakstos № 12 (21.-90. lpp.) un № 13 (32.-60. lpp.), savukārt ievads par Jāni Poruku – Poruka divas piesejas nerru namā – tika nodots publicēšanai kādā krājumā, ko sākotnēji ‘tautā’ dēvēja par ‘2009. gada Letonikas krājuma 2. daļu’.  Pirmā daļa iespēja ieraudzīt dienas gaismu 2009. gada nogalē, savuties otrā daļa ‘atdūrās’ pret Latvijas humanitāro zinātņu stratēģijas anonīmo nākamības plānotāju cerēm likvidēt Letoniku un jo sparīgi pievērst uzmanību pagaistošās latviskās identitātes meklējumu un varbūt pat reanimācijas patēmai.  Cik lielā mērā arī Poruks būs izrādījies atbilstošs vēl neizdibinātās ‘identitātes’ jau uzstādītajām jaunajām mērauklām, nemāku spriest, bet var sagadīties, ka minētais ievads parādās kādā sakopojumā kā triumfāls apliecinājums tam, ka latviskais ‘es’ vienumēr ir bijis, ir un būs ‘es’.



Arī iesāktā darba turpinājumā (K. Krūzas piezīmju otrajā daļā) es vēl nejūtos pietiekami viszinīgs, lai sniegtu kādu vispusīgāku ievadu par K. Krūzu pašu.  Tas drīzāk būtu jādara darba noslēgumā, ja tāds reiz tiks sasniegts, lai gan pašus vispārīgākos priekšstatus par K. Krūzas Piezīmēm kā tādām esmu jau izteicis un nebūt negrasos no tiem atkāpties.



Grāmatas struktūra ir visumā vienkārša un viegli pārskatāma (ko ne vienmēr var sacīt par dažām satura epizodēm).  Visupirms tiek sniegti paši vispārīgākie ievadvārdi, tiem seko K. Krūzas piezīmes par attiecīgo personu.  Atsevišķos gadījumos savdabīga piemēra veidolā tiek sniegts kāds ar pieminētā autora vārdu saistīts mazdarbs, dokumentu kopijas vai tml.  Visupēc tiek dots personvārdu indekss.



Esmu centies vienādot K. Krūzas rokrakstos, kā arī dažādos avotos pastāvošo personu vārdu un uzvārdu dažādrakstību, dzīves datu nesakritību.  Šajā gadījumā kā pamatavotu izmantoju grāmatu Latviešu rakstniecība biogrāfijās (otrais, pārstrādātais un papildinātais izdevums, R.: Zinātne, 2003), savukārt kupli pieminēto skolotāju saimi esmu mēģinājis atpazīt arī pēc darba Rīgas pilsētas II. vidusskolas (agrāko Latviešu Izglītības Biedrības vidusskolu) pirmie desmit gadi: 1916-1926 (Rīga: Rīgas pilsētas II. vidusskolas izdevums, 1926).
Vairums fotografiju krājumā ir no LAB, dažas no RTMM, laikrakstiem un dažām grāmatām.  Noslēgumā gribētu vēl tikai izteikt pateicību par jo biežo palīdzību dažādu jautājumu risināšanā J. Misiņa bibliotēkas un tās Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas (LABR) darbiniecēm.