svētdiena, 2011. gada 14. augusts

M. Vecvagars. Pētera Ķiķaukas ‘Sapfo’



Grāmata iznākusi 2015. gadā
Apgāds MSV, 2015 (PDF eBook)
226 lpp.
Pasūtīšana pdf formātā: apgadsmsv@inbox.lv



Grāmatas saturs:

Saīsinājumi
Priekšvārds
Sapfo
  Sapfo jaunība Mitilēnē
Sapfo trimda
Sapfo un viņas draudzenes
Sapfo reputācija
Sapfo savā mājā
Sapfo lūgsna Afrodītei
Grieķi Ēģiptē
Sapfo un septiņi gudrie
Citi Sapfo dzejoļi
Sapfo un Faons
Sapfo reputācija un vērtējums laika tecējumā
Rokraksts un atpratne
Ievadvārdu vietā
Sākotnējie iestatījumi
Dažas rokraksta Ipatnības
Kā vērtēt?
Kas ir ‘pēcdarbs’?
Personvārdu indekss

Priekšvārds:

Vairāki sendienu rakstnieki, starp tiem arī Plūtarhs,1 zūdās par laiku, kas savā ritumā satumsina un aizmiglo lietas, slēpjot tās cilvēku skatam, bet izveidojusies šķietamā plaisa cilvēku atmiņā tiekot jo naski aizpildīta ar paticamiem pieņēmumiem un izdomas augļiem. Acīmredzot grūti būtu atrast tādu ļautiņu darbības jomu, uz kuru piesaukto atziņu pietiekami dibināti nevarētu attiecināt. Atmiņas iedaba ir gana pārsteidzoša: cilvēks var atcerēties kādu maznozīmīgu atgadījumu daudzu gadu garumā, bet tajā pašā laikā neatgādāties vakar notikušo. Un vēsturiskā atmiņa ir vēl jo īpatnējāka, jo vismaz kopš Hērodota laikiem atrodas gan rakstošā vārda ‘profesionāļu,’ gan arī ‘amatieru’ aprūpē. Sacītais attiecas arī uz t.d. desmito mūzu – Lesbas Sapfo, par kuru ‘latzemē’ laika ritumā gan nav izrādīta plašāka interese.2
Lai izdotu P. Ķiķaukas rokrakstu Sapfo, iecerēto darbu kopumā nācās krietni vien saīsināt: tajā nav iekļauta Ķiķaukas biografija (tās gan esmu rakstījis vairākkārt, turklāt tā ir ietverta arī vēl izdodamā sakopojumā Antīkā filozofija Latvijā), kā arī vairākas īpatas mazāk zināmas tādas kā alūzijas Ķiķaukas dzīves gājumā.3 No pēdējām nācās atteikties tieši laika trūkuma dēļ, kas būtu nepieciešams to detalizētākai pilnveidei, jo tieši laiks, kā arī pētnieciskā tematika ir tas, kas šodienas humanitāriķiem nemitīgi tiek laupīts ar t.s. valstiski nozīmīgu projektu piepalīdzību, lai savukārt izpildītu kāda anonīma izvirzītos aizsapratnes mērķus. Gribi atļauties retumis pieticīgi paēst, pakļaujies!
Darbā visu pirmām kārtām ir publicēts pats Ķiķaukas rokraksts Sapfo. Tā skaidrojumi un izpratnes varbūtības īsumā ir aplūkotas otrajā daļā. Lai nemaldinātu lasītāju, nākas ar reizi teikt, ka Ķiķauka ir atzīstams par esošā sacerējuma autoru tikai daļēji. Faktiski rokraksts Sapfo ir Artura Veigalla darba (Weigall, Arthur. Sappho of Lesbos: Her Life and Times. New York: Frederick A. Stokes Company, 1932; Ķiķauka ir lietojis tulkojumu franču valodā: Sappho de Lesbos. Sa vie et son époque. Traduction et avant-propos de Théo Varlet. Paris: Payot, 1951) fragmentārs tulkojums ar dažādveidīgiem Ķiķaukas iestarpinājumiem, Sapfo dzeju tulkojumiem latviešu valodā u.tml., runājot citiem vārdiem, tas varētu būt ‘pēcdarbs.’4
Grāmatā ir lietoti vispārpieņemti antīko autoru un viņu darbu apzīmējumi, kurus var atrast LSJ (attiecīgais resurss ir pieejams arī internetā: http://stephanus.tlg.uci.edu/lsj/01-authors_and_works.html) un OLD. Pie reizes atvainojos par iespējamām rakstības kļūdām (izņemot dažas ‘padomiskas’ rakstības noliegsmes), jo par kādu redaktoru vai korektoru es pat sapņot neesmu atļāvies.
Ierobežoto piekļuvi grāmatai šobaltdien ir diktējuši gan finansiāli, gan arī maskēti sociālpolitiski faktori.5 Lai nu kā, tomēr grāmatas ‘pdf ’ versija cerams būs lasāma Latvijas lielākajās bibliotēkās (LNB, J. Misiņa bibliotēkā, LUAB u.c.), kā arī pasūtāma ‘pdf’ datnes formātā: apgadsmsv@inbox.lv (http://apgadsmsv.blogspot.com/). 

Vēres:

Plu. Conv. sept. sap. 146 b: Ἦ που προϊὼν ὁ χρόνος, ὦ Νίκαρχε, πολὺ σκότος ἐπάξει τοῖς πράγμασι καὶ πᾶσαν ἀσάφειαν, εἰ νῦν ἐπὶ προσφάτοις οὕτω καὶ νεαροῖς λόγοι ψευδεῖς συντεθέντες ἔχουσι πίστιν.
Sk.: Vecvagars, M. “Sapfo vārds Latvijā,” Jaunās Grāmatas 10 (1989) 15. lpp.
Sk.: Vecvagars, M. “Pēteris Ķiķauka: Kukulītis un Sapfo,” Modernitātes veidošanās Latvijā filosofiskajā un ideju vēstures skatījumā: Personības un virzieni. R.: FSI, 2012, 173.-190. lpp. 
4 Neieviests, bet, kā liekas, ļoti nepieciešams termins tieši latvju grāmatniecībā. Par to sk. tālāk.
5 Mēs vēl neesam uzveikuši ‘padomiju’ paši sevī un nereti ziedojam pat zinātni, lai ideoloģiskā pieglaimībā, kā tas vairumā ierasts, saglabātu savu ‘krēslu.’