trešdiena, 2011. gada 31. augusts

M. Vecvagars. Latvijas vēstures antīkie un bizantiskie avoti

3. papildinātais izdevums.
Apgāds MSV, 2011 (PDF eBook)
91 lpp.
Pasūtīšana pdf formātā: apgadsmsv@inbox.lv



Grāmatas saturs:

Saturs
Ievadvārdi
1. Klaudijs Ptolemajs
Geographia 2,11,16 ar tulkojumu (tulk. M.V.)
Geographia 3,5,1-16
Geographia 3,5,1 un 3,5,7-10 (tulk. A. Spekke)
2. Sicīlijas (Sikelijas) Diodors
Bibliotheca historica 5,22,5-23,2
Bibliotheca historica 5,22,5-23,2 (tulk. A. Spekke)
3. Plīnijs (vecākais)
Historia naturalis 4,94-97
Historia naturalis 4,94-97 (tulk. A. Spekke)
Historia naturalis 37,35-36. 42-46. 50
Historia naturalis 37,35-36. 42-46. 50 (tulk. A. Spekke)
4. Kornēlijs Tacits
De origine et situ Germanorum
Ģermānija 45 (tulk. J. Endzelīns)
Germānija un Svēvija 45 (tulk. K. Biezbārdis)
Ģermanija 1; 2; 45-46 (tulk. A. Spekke)
О происхождении германцев 45
5. Laskaris Kanans
[Ceļojuma piezīmes]
А.А. Васильев, Ласкарь Канан, византийский..
6. Lāonīks Halkokondils
Historiarum demonstrationes 1,120,25-125,19
7. Idrīsī materiāli J. Misiņa bibliotēkā
Ein Abschnitt aus dem arabischen Geographen Idrisi



Ievadvārdi:

Kādas sarunas laikā ar Juri Prikuli, pēdējais, izklāstījis kādas konferences iespaidus, izteica ierosu pameklēt bizantiskā laika literatūrā kādas ziņas par Baltijas reģionu. Nebūdams nedz attiecīgās jomas speciālists, nedz zinātnieks (ar atbilstošu materiāli nodrošinātu projektu un.. dzīvi), bet drīzāk gan no vispārības pacilāti naskotā pareizā ceļa noklīdusi atbira, savu pieticīgo iespēju un atalgojuma robežās nu jau otro reizi (pēc materiāliem par E. Kurcu) vērsu skatu uz dienvidaustrumiem. Austrumos mani pārsteidza nebūt ne austrumi, bet – kā jau ik dienu – paši latvieši! Austrumos es neiespēju rast atbildi, kāpēc man tur vispār būtu jāatrodas, kādēļ man būtu jādara tas, ko es patlaban daru, kālabad nevienam līdz šim nav ienākusi, kā mēdz sacīt, prātā doma apkopot vienkopus izdevumā tos senos (antīkos, bizantiskos, arābu, skandināvu, senkrievu u.c.) tekstus, kuros vismaz hipotētiski varētu būt pieminēta Baltija? Tā tomēr ir puspatiesība. Austrumos es atklāju, ka problēma nebūt nav bijusi tik bezcerīga un bezkrāsaina, kā nule esmu to uzrādījis. Ir bijuši daži interesenti, kā, piem., bibliotekāra ideāla cienīgais N. Bušs (vismaz Laskara Kanana un Idrīsī sakarā), pēcāk arī A. Spekke un vēl kāds īpats interesents, kas atstājis savas klātbūtnes neapstrīdamu apliecinājumu – tukšumu ikvienā sevis apzinātā vietā (iemesls, kas licis man pārpublicēt Tērbatā klajā laisto Idrīsī ģeografiskā darba fragmenta tulkojumu vācu valodā). Austrumi patiešām izrādījās esam smalka un delikāta lieta.
A. Spekke kādā no saviem darbiem ir izteicies, ka, lai cik daudz šajā jomā ir bijis pētījumu, iznākumā katram esot savs rezultāts. Tas tiesa, tikai ar to izšķirību, ka šie pētījumi nav latviešu valodā un var rasties ieskats, ka uz latviešiem pašiem tie nebūt neattiecas. Tādēļ šo lasītājiem piedāvāto darbu:
  1. nevajadzētu uzskatīt par detaļās skrupulozi izstrādātu un reizi par visām reizēm jau pabeigtu monumentu; tam drīzāk varētu būt aizsākuma ierosas un sagataves raksturs; 
  2. piedevām šo darbu neklātos ieturēt par kāda īpaša pētījuma rezultātu; šajā jomā, kā liekas, nāktos visupirms sagatavot to, ko pētīt, t.i., veikt attiecīgo tekstu ediciju un izdošanu; 
  3. un pēdīgi šo materiālu kopumu nevarētu arī uzskatīt par piedienīgu vietu ikvienam mītam vai baumai ģeografijā, lai gan mīti un baumas šajā sfērā dažreiz izrādās esam ar zināmu nosacītības piedevu (piem., ‘zelta aunādu’ tajā vietā, kuru kādreiz sauca par Kolhidu, lieto vēl šobaltdien). 
Tomēr arī šāds lietu stāvoklis ļauj izteikt kādu pārbaudāmu pieņēmumu, proti: A. Spekkes visnotaļ pamatotajam un arheoloģiskajos dotumos visumā viegli uzrādāmajam ‘dzintara ceļam’ (kuru izdibināt varbūt aizsāka Strabona bārtais Pitejs) varētu būt hipotētisks līdzbiedrs – atradumos pieticīgākais un ar Ptolemaja vārdu saistītais ‘karbonu ceļš’ – ceļš, pa kuru kokogles tika nogādātas uz kādiem metāla apstrādes centriem, ja vien šādas iedomas un varbūtību varētu apstiprināt arī ar kādiem drošticamiem materiāliem atklājumiem vai eksperimentāliem tā iespējamības apliecinājumiem.
Norādījumus par iespējamām kļūdām vai nepieciešamajiem labojumiem uzklausīšu ar pateicību, tik vien piebildīšu, ka gadus 12, vienpersoniski pildot gan autora un sastādītāja, gan izdevniecības redakcijas daudzfunkciju lomu, turklāt ilgus gadus gūdams veselas minimālās darbalgas atspaidu un priekšrocības, esmu gan centies apgūt vairākas mākas, vienīgi prasmīga korektora iemaņas un spējas ir palikušas tālas un nesasniedzamas. Savukārt norādes uz kļūdām, kas ir tieši saistītas ar kādiem finansējuma jautājumiem, es uzskatīšu par nepareizi adresētām. Šajā darba izdevumā veikti daži labojumi un papildinājumi.
Papildliteratūra:
  1. Blomqvist Jerker. “The Geography of the Baltic as Seen by the Greeks – from Claudius Ptolemy to Laskaris Kananos,” Hellēņu dimensija Eiropai: Rīgas 1. starptautiskās hellēnistikas konferences “Hellēņu pasaule un mēs” materiāli. [Rīga:] Zinātne [2003], 86-97. 
  2. Kļaviņš K. “Senbalti Tacita un Ptolemēja darbos,” Universitas 68 (1992) 35-37. 
  3. Linkomies E. “Seno romiešu un grieķu sakari ar Baltijas tautām,” Sējējs 1 (1937) 131-134. 
  4. Spekke A. “Senas ģeografiskas leģendas par Baltijas jūras zemēm,” Senatne un Māksla 1 (1938) 86-94. 
  5. Spekke A. The Ancient Amber Routes and the Geographical Discovery of the Eastern Baltic. Stockholm: M. Goppers (Zelta Ābele), 1961 (tālāk ir dotas atsauces arī uz grāmatas izdevumu latviešu valodā) u.c. 
Paldies Jānim Krēsliņam (Stokholma, Zviedrijas Nacionālā bibliotēka).
Grāmatas izdošanu t.s. pdf formātā ir veicinājusi iepriekšējā izdevuma izpārdošana.